Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!

SKAISTĀS ROZES

Ir skaisti ziedi ar ērkšķiem,
Tik līdzīgi tev...
No pirmā skatiena apbur...
Ar savu skaistumu aicina klāt,
Un mani reibina to saldā smarža.
Šie ziedi mani vilina.
Eju tiem klāt.
Pastiepju roku pēc visskaistākā...
Uz zemes nopil sārtas asinslāses
Un ērkšķis ass kā sāpe sirdī kvēl.
Tas manā pirkstā rētu atstāj
Par ziedu šo visskaistāko
Pēc kura tiecos es.
Ir apkārt citi tiem ērkšķu nav,
Bet es gribu tikai to vienīgo!
Un drīz es eju prom.
Un skaistais zieds smaržo man rokā.
Bet tad,kad tas lēnām sāk vīst
Es ātri to aizsviežu projām.
Un atkal eju pie rozēm šīm
Lai meklētu citu
visskaistāko...
Viedokļi par dzejoli
 Lodveida_zibens  2004-06-14 16:51 
Rozes ir banāli un nemaz tik asiņaini tas nav. Viena traki jūtīga dzejnieka domas
atražojums. Šis dzejnieks dzīvoja ļoti sen, ļoti sen.

Mūsdienās taču var rakstīt
par latvāni, kas arī starp citu izskatās tā kā prasītos pēc rokas pieskāriena.
Manuprāt, šī auga aprakstīšana būtu lielāks pienesums domai ka šis konkrētais.
 itina  2004-06-15 10:22 
nu ja gribas jau kadu komentaru atstaat bet neka nav ko teikt! =-
 _christina_  2004-06-15 15:35 
es šajā dzejolī neraxtu par rozeem. te ir zemtexts bet laikam daži to neredz...:P
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?