tās sienas uz mani skatās

stāv sienas nekustīgi
mans vārds uz tām
tās sienas uz mani skatās
ar aizvērtām acīm
mana cietuma sienas
bet logs
tas runā
ar mani
kamēr loga eņģes šņāc
kā ļaunas čūskas

brīžam smaidu, bet dvēsele sāp
un ausīs skan zvani
piedevām
bet varbūt ir iespēja izlauzties
zvaigznes nomirdz gar acīm - cerībā
un sveces iedegas uz sirds galdiņa
kā ziņnesis putns vējš vēstuli nes
Pārmaiņas

soļus speru laukā pa logu
taisos bēgt un
aizlidot prom ar domu lidmašīnām
bet pēkšņi
pamostos - mēnessērdzīgā!
kameras mani novēro.