nesastopamā

Tur viņa iet...
Atkal kaisīdama sapņus aiz sevis
Un atkal aiziet cituviet`
Atstādama aiz sevis atmiņas

Ne zvaigznes izgaisa,
Ne lapiņa notrīsēja,
Un, tur, viņa, iet...
Atkal...,
Kaisīdama ilūzijas un debesu pelnus
Un atkal līst- sirdsapziņas lietus
Un tu izraudies un skrien
Pretī viņai,
Pretī dienai, pretī sev,

Bet nekad, nekad tā arī nesatiec viņu,
Jo TUR viņa iet,
Atkal...
...tur!