Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

kāpēc?

Nāvīte uzpīpē
smilškastē aukstā.
Sasalis zieds
smej manā plaukstā,
bet sapnī - manā sirdī
jau ābeles zied;
avīžu slejās
līst cukurs salds;
un brokastīs uzkožu
marinētu rutīnu;
rīta kafijā
rūgtuma smarža
un sāļu pelnu garša,
bet atkal jau
cigareti pirmo
Tu šorīt manā
sirdī dzēs...
kāpēc?????
Viedokļi par dzejoli
 hipene  2006-02-10 19:20 
Vai tās ir atmiņas par vecu mīlestību?
 donnainese  2006-02-10 20:09 
nu seeriiigi taaa......
 miswink  2006-02-10 21:26 
kaa tas dzejolis pilniigi staav acupriekshaa
 u_n_a  2006-02-10 21:50 
tās nav atmiņas
un pagātnes ēnas;
tā šīsdienas
kafijas smarža
un pelni, kas
gruzdēs
vēl rīt un aizparīt...
 sssusurs  2006-02-11 00:26 
šis kaut kur ir lasīts, komentos kādos, vai varbūt es kļūdos, vai varbūt es mānos...?
:)
 sssusurs  2006-02-11 00:33 
lai nebūtu rutīnas
atdziest šie pelni.
iedegsim pagali, būs atkal citi.
sadzīs
mums brūces
un paliks tik rētas
viena kā kāpēc
un otra uz delnas
mans tāpēc
šis
salušais zieds.
vai man projām iet?

Te vēlies Tu kafiju,
te atkal
miegu...
staigā Tev nāvītes,
bet es ar reiz gurstu...
abpus ezeriem Taviem kas
verās
pasaulē šķērsā kas melo bez mitas
abpus ezeriem paslēptas bailes.
Domas kā
negudras abiem mums skrienas...

tur kur Tu klusē,
tur tumšas man dienas.
 u_n_a  2006-02-11 00:42 
es klusēju...
es brūces cērtu..
es galējībās krītu
un beru rutīnu
uz
delnas...
piekususi nāvīte,
izmocīts - nosalis zieds
varbūt tiešām labāk iet?
bet
tikko gribēju vēl smiet...
 kurkurmiitis  2006-02-11 00:57 
delnas ir divas
bet sirds tikai viena
tici,jau rīt
varbūt laimīgā diena..
un
nāvīte-
tās nav ceļa beigas
vien iesākums tam
kur viss rit bez steigas..
oranži
apļi
un spilgta gaisma
kā to zinu?
dzīvi es mīlu..
tā mani
saista..
rutīna-mazais grēks
piesien pie krusta
lai zūd tās spēks
un
aizej
saules pielietās pļavās
ar pīpeņu
vainagu galvā
un smaidu acīs..
 sssusurs  2006-02-11 01:03 
Tu izlem, lai nenoslīgst
manas sirds pelnos kas pavasarīgs.
Te man prom iet, te
atkal smejies,
ko sieviete Tu te tā svaidies?
Pēc tam Tev sāpēs ja ticības
nebūs,
Tavs lēmums Tev skrāpēs
un kas būs ar mums?
 sssusurs  2006-02-11 01:05 
Nekas. Jo viss jau būs bijis,
mirklis būs miris,
rutīna, kafija, pelni un
ogles,
viss kas bij pagātnē tad jau būs bijis
Tu varēsi smieties, Tu varēsi
kliegt,
bet pagājušo mums neatgriezt!
 u_n_a  2006-02-11 01:10 
pa kuru laiku
gan nepamanīts palika,
ka sen jau vairs nav
MĒS un MUMS :-(
esi TU
un ES
divās tālas pasaules,
kas dažādu zvaigznāju
ceļus ceļo...
vienaldzība
-
tas Tavs ieguvums,
bet es smaidu
un dzīvē svaidos -
lai sāp!!! - tas
mans
ieguvums...
 klusaisMiileetaajs  2006-02-11 13:10 
Apnicis lasīt komentāros garos penterus dzejoļu veidā
 Crazymen  2006-02-11 15:56 
Un vienalga nosleeguma vaardi palika Autoram...........!!!
 u_n_a  2006-02-11 15:58 
neviens jau klusajamMiileetaajam neliek sevi apgrūtināt ar lasīšanu, negribi - nelasi
;)))
 sssusurs  2006-02-11 16:20 
Lai sāp, katrs solis kas sperts
katrs mirklis kas dzerts
mani spēcina
Tu savu ceļu
ej
bet manā klusums skrej
ar vienaldzības soļiem...
 tavssargs  2006-02-11 19:13 
Nāc armijā!
 u_n_a  2006-02-11 21:42 
Tu arī mani gribi armijā savākt????
 Burve77  2006-02-11 23:19 
Tagad taču būs maksas armija, var naudu nopelnīt:))
 kolobuss  2006-02-11 23:39 
Žēl, ka tas subjekts, kas dzēsa cigareti, neprot novērtēt skaistos ābeļziedus, neko
subjekts nesaprot..
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?