Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Par lāčiem

Man tik bieži ir gribējies kliegt:
“Es taču neesmu plīša lācis,
kuru var staipīt līdz,
lai uzjautrinātos,
un aizmest, kad apnicis.
Ar kuru neviens
pat nedomā rēķināties.
Kurš neko nejūt.
Es neesmu plīša lācis!
Es arī esmu cilvēks!”
Jocīgi, vai ne?
Viedokļi par dzejoli
 Ernijs1  2004-06-14 13:44 
Interesanti:)
 LIFE_KILLS  2004-06-14 13:46 
tas ir sens gabals, no sērijas `ievērojiet mani`! Prikols tāds,ka plīša jakā
staigājot, mani iesauca par Tediju!
 Ernijs1  2004-06-14 13:47 
tedijs :) smiekliigi!
 Lodveida_zibens  2004-06-14 14:23 
Bez paskaidrojuma neuztvert! ;)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?