Bezjēdzība.

autors: adias [dzejoļi]

Jā un Nē cīkstējās.
Dzirksteles sprakšķēja, dūmi kūpēja.
Paisums un bēgums –
Sabrukums neizbēgams ceļu bruģēja.

Jā un Nē cīkstējās.
Iznākums – Nē – apvēmās.
Jā – krita histēriskos smieklos,
Uzlasot zobus izsistos, liekos.

Jā un Nē, Tu un es,
Vārdi, kas aprakti kapenēs.
Bet neviens neuzvarēja, tik zaudēja
Gaismu, kas mirdzēja dvēselēs.

Jā un Nē cīkstējās
Starp nakti un dienu,
Starp vasaru un ziemu.
Laiks nosirmoja, cilvēks nomira.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
t_Pauliine	2006-02-05 09:45
mīļā, atslābinies!:) izskatās, ka Tev ir pagrūti skatīties uz priekšu, ka par lietām pagātnē raksti... šodien jauka diena, izdauzies kaut kur pa sniega kalnu;)))
dann	2006-02-05 14:23
ļoti reāli, tā notiek ikdienā, tikai ne visi to uztver. gudri, kas pārtrauc cīņu pirmie un tad pamazām viss rimst, līdz citai reizei...:))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!