Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

uzraksts uz pamestas sienas

Šai vietā laiks stājies,
Iepelējis.
Mazliet garšo pēc Rokforas siera,
Smaržo pēc vecatnes.
Saglumējis ūdens dus lāmās
Ap ēku
Kā aklas acis
Miesā dzītas naglas,
Ķieģeļi
Mēs te staigājam.
Kādā tumšā gaitenī
Tu lūdz
Mani uz deju,
Visnotaļ strauju, domājams,
Tā uz trīsdaļu/ceturtdaļu taktsmēru.
Vai tu atceries, kā mēdzām
Būt
Cauri krūmiem,
Augušiem asfaltā
šodien
Lavījāmies,
Nesām ziedojumus sevis dievībām.
Līdzi mums lēts galda vīns ar aromatizatoru,
Divas, degošas liesmas
/tās gan mums tikai iekšā/,
tad vēl tā deja.
Nebūt ne pēdējā.
Vējā, ar vēju, vīnu
Un tevi.
Rūpnīcā.
Viedokļi par dzejoli
 Drusts  2006-02-03 12:19 
:) ..zini lasiju un drusku (bet tikai drusku) pat skrūvējos par gotu teatrālismu - re
un Tu to pēdējo vārdu ieraxtiji - "Rūpnīcā"..kā nenaivumu pašapstiprinoši - forši- un
atviegloti nopūtos- ar visiem viss kārtībā!:)
 malva  2006-02-03 14:14 
kaut kas no Zonas... kaut kas no Istabas... kaut kā ieildzis Stalkers...
 donnainese  2006-02-03 21:38 
druumi...
 klusaisMiileetaajs  2006-02-03 23:06 
Masn patikwa miesā iedzītās naglas-
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?