Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

siltucis

re, saule
debess zilgmē
savas staru adatiņas
mākonīšos dur.

un sniedziņē kūstot,
pavasara garšu
mēles garšas kārpās
biezināti bur.

pa ledus sirdi
netverama laime
mazām kājelītēm
ņipri takti sit.

un iemīlēšanās,
kā izkusušais ledus,
no palasēm uz lūpām
mīlas vārdiem rit.
Viedokļi par dzejoli
 pooh  2006-01-29 12:21 
ai, ai kļūme ):

"...un sniedziņē kūstot,.."
vajadzēja būt- "sniedziņš" ;)
 sana3  2006-01-29 14:43 
pie reizes - palāses,izlabo...;))Foršs,pavasarīgs,cerīgs.
 sikatrons  2006-01-29 16:38 
nez kāpēc uzreiz nāk prātā tādi draikulīgi saules zaķēni,kas, rotaļājoties sniegā,
apžilbina acis...bet mīlestība jau esot akla...
 klusaisMiileetaajs  2006-01-29 17:16 
Visi dzejolīši par laimīgu mīlestību man patīk.
 t_Pauliine  2006-01-29 20:28 
jauki:)))
 Plaanpraatinjsh  2006-01-29 21:19 
Es zināju, t_paulīn, ka Tev ar mani būs jauki! :)))))
 t_Pauliine  2006-01-29 21:32 
ko muldi, Plānprātiņ, kur te esi Tu ???!:)))
 zilpodze  2006-01-29 21:44 
Man gan patīk dzejoļi no sērijas - es tevi nemīlu.
 donnainese  2006-01-29 22:56 
man iemilesanas jau beidzas-viss atkal skaidra galva un labi:)
 tavssargs  2006-01-29 23:08 
Jā..? Bet es, naivais, ar mazām kājelēm tipinu pa ledu pie tevis... :(
 donnainese  2006-01-29 23:46 
tipini-tu tak man patic:)))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?