Dabasspēks

autors: itele [dzejoļi]

Noskūpsti rudenī kļavu,
Noglāsti sniega piku.
Pavasarī-ziedošu pļavu
Ieraudzīsi to,neko citu...
Apmīļo egles zaru,
Pirmo pīpeni gravā,
Lai vasarā iedegt varu
Dzirksteli sirsniņā savā.
Nekausē pirmo sniegu,
Azotē sasildi ozola zīli.
Paturi plaukstā papardes ziedu,
Kaut nedaudz,kaut brīdi...

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
ero	2006-01-28 12:54
vismaz nav drūmās depresijas...sirsnīgi...tikai viss triviāli ,ļoti dzirdēti,neņem ļaunā...:))
Plaanpraatinjsh	2006-01-28 16:19
Bet vai otrādi nevar - skūpstīt sniega piku un glāstīt kļavu,taču kāpēc tikai rudenī.Kas tad papardes ziedu tur rokā. Haoss kaut kāds.
galvaskauss	2006-01-28 18:36
Bet kāpēc tas viss jādara?
klusaisMiileetaajs	2006-01-28 18:42
Vai drīkst, es padusē paturēšu kokosriekstu? Kā nekā silto zemju auglis... Bet ar to papardes ziedu Tu mani samulsināji gan... Hm..:))
tavssargs	2006-01-28 22:05
Ļoti mīklains dzejolis. Zīmju norādes dabā uz slepeno bunkuru... Būs jāsauc palīgā kāds indiāņu pēddzinis no ņiku-ņaku cilts.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!