Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Varbūt..par mums

ir laiks,kad sirdī iezogas klusums
dzīve kā izkaltis,izdedzis mežs
neredzot jēgu,ļaujamies straumei
..bet tas nav par mums

vīlušies sapņos,tērējām sevi
sīknaudā mainot to,kas dārgs
skaļi smejot, uzdzīvi baudot
..bet tas nav par mums

soli pa solim pretī gājām
spožākās zvaigznēs cerība mirdz
trauslas pārsliņas plaukstās krājām
visu to ļoti vēlējās sirds

esam kā atšķirtas grāmatas lapas
tikai kopā mēs varam būt
izraujot vienu,zaudējam otru
un tas ir par mums.. varbūt
Viedokļi par dzejoli
 galvaskauss  2006-01-25 18:18 
Tāds tirdošs dzejolis.
 Plaanpraatinjsh  2006-01-25 18:46 
Kāpēc raksti daudzskaitlī - es neesmu vīlies sapņos.
 klusaisMiileetaajs  2006-01-25 20:57 
Man vispār nav sapņu. Sirdsapziņa ir tīra un guļu mierīgi.
 tavssargs  2006-01-26 00:22 
Labs dzejolis. Jūtams kolektīvisms. Vienīgi, ko autors domā ar tām pārsliņām saujā,
nesaprotu. :(
Ja kāds manu draudzeni vēl mēģinās apgramstīt...! :((
 Plaanpraatinjsh  2006-01-26 15:35 
tavssargs,
ja tāda draudzene tiešām ir ,tad lūdz Dievu,lai viņa neienāktu te un
nelasītu Tavas pļāpas.Būs jāpajautā tai donnai pašai.Un kāpēc gan nevarētu
apgramstīt,rīt braucu uz Rīgu.
 izniikshana  2006-01-27 14:26 
vispaar patika, it iipashi beigas.
 keksiite  2006-01-28 21:43 
Sāpes...cik mēs labi viņas zinām, bet nezkādēļ nekad nevaram bez viņām...skaisti
uzrakstīts :)))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?