oriģināli līdz riebumam?

Tavas zobainās zobgalības
Mani vienkārši fascinē!
Tēloju vājprāta sajūsmu,
Lai pati sev noticētu,
Ka vēl spējīga mīlēt.
Zīlēšana margrietu ziedlapās
Mūslaikos ir neefektīga,
Arī jaunā zobupasta nesargā no kariesa
sirdī.
Un tu esi īpašs cēls, un
Aromātiski sakrāls-
Svešzemju princis, citas pasaules ķēniņš.
Ņirgājies kā tev tīk par šo
Mirstīgo ļautiņu dzīvēm un gaitām.
Mēs abi smaidam, stāvot autoostā un gaidot
Kārtējo, neesošo busiņu uz Kubu,
Kurš nevedīs mājās,
Neievedīs skaidrību mūsu
Lāsumainajos, sašķaidītajos prātos.
Varam turpināt likties sev
Īpaši, priecīgi, izredzēti,
Patiesībā-gluži bezmērķīgi notriecam laiku,
Spēlējot lētas ainas šai dienā,
Kas speciāla līdz riebumam.
Un visi ir tik oriģināli.
Mēs tomēr tai skaitā, to jukušo raibā barā,
Kas meklē neesošu patiesību esībā,
Etīdē,
Ko dēvē par
Dzīvi.
Nesamierinamies ar prastu būtību-
Vajag rast to, to nepastāvošo, mistisko
Sūtības jēgu.