Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Iepazīšanās oHo.lv romantiska

negribi...

"tu aizver acis un atbalsties pret sienu, cerot,
kas tas paliidzees...
tavs kjermenis atslaabst un tu saljimsti uz zemes...
tu neko nedomaa un nepaarvaldi paar sevi...
tu tikai juuti veesu asaru straujo pluusmu paar miesu
shis mirklis liekas bezgaliigs...
tu nevienu negribi redzeet..
tu neko negribi..."
Viedokļi par dzejoli
 Ernijs1  2004-06-14 13:24 
Man liekas, ka shitais jau kaut kur lasiits ieprieksh
 Nesavaldzinaamais  2004-06-14 15:00 
Ak, ak... Sākot jau ar to, ka pārvaldīt pār sevi - tādu lietu vispār letiņu mēlē
nav.

Tu atlaidies pret sienu, kad vakars ir slēgts
Tās vēsums ir siltums,
vēsums, no kura ir bēgts
Un cauri kreklam uz Ādama bērna ādas
Vēsas rozes izplaukst
un tevī ilgi stādās

Bet ūdens, ko tu nes sevī, tas viņām ir līdzīgs
Pār vaigiem
tas izstiepjas plaukst rozēm līdzi
Un aizmirstības dzelkšņi kas tevī jau stīdz
Ar
žēlsirdības dūrienu ielaužas tev redzoklī
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?