MS XXII [laikam irooniski]

autors: ugjis [dzejoļi]

es bruņi[niex] es princis cēlais
es viegli paklanos
un gaistu
no tava redzes loka
[tas tramvajs tās durvis
un virziens prom]
tu apturi šo mirkli
kā savu izvēli kā lemto un
viegli klusītiņām
trīs reizes pieklauvē
pie sirma parka koka
[ai jaunība
ai pašu raktās aizas
un pilnas somas
nosapņotas ceļamaizes]

* * *

re es atradu tevi
savos failos
[atvērās bez atslēgas
un paroles]
tas vārdiņš MĒS
ir laikam miris -
es spēju tevi atcerēties
un sapņu putna spalvas
nau vairs pie cepures
bet veca vīra sagulētā spilvenā

[paša plūkta sapņu putna cepetis
un neviena matiņa uz galvas]

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Lichia	2006-01-17 20:57
+++ Sajūtas, ko dažreiz meklējam. Vienalga, beigās paliekam pie tukša galda... Patīk šis pa-ironiskais gabals.
klusaisMiileetaajs	2006-01-17 21:00
Tur laikam Plānprātiņa vecaistēva ķisens..!
tavssargs	2006-01-17 21:49
Kādas aizas!? Tie ir parastie ierakumi ar brustveru!
zilpodze	2006-01-17 21:52
jā, uģis man ir paticis no laika gala. es zinu, 17. novembrī uģim ir vārda diena, tā ir studentu diena, Dievs dod, neaizmirst apsveikt. Starp citu, tā rētiņa manā zodā ir no Uģa. Viņš ieskrēja ar rokām stiklos, kad es bērnībā aizcirtu durvis.
Plaanpraatinjsh	2006-01-18 08:35
Tad Tu apēdi(iznīcināji) pats savu sapni - otra vairs nebūs.
klusaisMiileetaajs	2006-01-18 09:51
Un es domāju, kurš to zilpodzi tā....! Par to Uģi vārda dienā nesveikšu.
t_Pauliine	2006-01-18 21:06
Pp, man domāt, ka sapņiem ir priekšrocība atkārtoties ar turpinājumiem;)))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!