kā smejot....
Ķeru mirkļus
un sajūtu druskas,
lieku puzles
no putekļiem pelēkiem...
pieglaužos sajūtām
un izliekos,
ka dzīvoju...
tās vairs nav sāpes,
varbūt dzīves slāpes?
lai sajustu vēl patiesāk...
tik šķietamība tā
par sīko kriksīti laimes
un sajūtām, kas mani
mākoņu šūpolēs nes...
ar zvaigžņu sauju
un sniegpārslām vien
pat bedres sirdī
neaizbērt...
----
šī nakts
mulss apjukums,
baisi klusējošs
pareģojums...
kāpēc šeit nāci,
ja pati pār grūtībām
vieglu sirdi dejo?
kā smejot....
Viedokļi par dzejoli |
galvaskauss |
2006-01-16 19:37 |
Pārdomu dzejolis,labs. |
tavssargs |
2006-01-16 19:37 |
Te nu galīgi nekas neatbilst Ierindas reglamentam! Tu nedrīksti pat tuvumā iet armijai. |
Plaanpraatinjsh |
2006-01-16 19:40 |
Ķerot mirkļus noķer mani un Tev nebūs jāraksta par"...sīko kriksīti laimes..." ,bet par vezumu...ārprāta. |
klusaisMiileetaajs |
2006-01-16 19:55 |
Putekļu puzles..?! Tā nav laba nodarbe. |
t_Pauliine |
2006-01-16 20:57 |
dzejolis jauks:))) tikai jušana kāda nu ir... |
Burve77 |
2006-01-16 22:46 |
Ļoti dziļš dzejolis, man pat šķiet, ja ne tikai dzejolis, bet...arī realitāte...vai es varbūt maldos? It kā jau visiem dzejoļiem cauri aužas kāda konkrēta sāpe vai prieks... |
ruttta |
2006-01-16 23:16 |
Gandrīz apraudājos... Bet pēc tam domāju, kāda suņa pēc es lasīju? |
liriskais_purva_udrs |
2006-01-17 11:16 |
par ko pareģojums? |
u_n_a |
2006-01-17 11:28 |
tam vairs nav nozīmes,
lai gan visa pasaule
ir vienas vienīgas zīmes,
tik cik mēs tās lasām
un tulkojumu prasām?
zinu, ka redzu to
ko redzēt nedrīkstu
dzirdu to
ko dzirdēt nedrīkstu
un jūtu to,
ko citi sajust nespētu...
es no citas pasaules
ar raganiņas zīmi acīs... |
Drusts |
2006-01-17 12:14 |
Una! |
kurkurmiitis |
2006-01-17 12:25 |
zvaigznes bez skaita,
kriksītis laimes,
cerības skaistas,
kā pārslu vieglums,
savērtas krellēs
un spožās laistās
bailes tās zaudēt
diegu pušu raujot
mulsumā klusējot..
pelēko ikdienu
vieglu vai smagu
plecos kraujot.. |
tavssargs |
2006-01-17 22:17 |
Una? |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|