Tikai..
tikai saskarties ar pirkstu galiem
lēni un maigi
sirds nodreb un it kā apstājas
brīnums tas
tikai noglāstīt ar pirkstu galiem
saldas tirpas just
nav nekā cita pasaulē
tikai mēs.
tikai brīdi, mirklīgu sprīdi
varētu kopā būt
sapnis slīd projām
to neiegūt
| Viedokļi par dzejoli |
| malduguns |
2006-01-17 17:33 |
| Neko jaukāku šodien vēl neesmu lasījusi, ja nu vienīgi vēl par to gaļu sinepēs...:))) |
| zilpodze |
2006-01-17 21:34 |
kāpēc ļaudis tā pielūdz Mirkli?
kas tik trausli
no pirkstu galiem drūp?
vai
tiešām visi tik maz grib?!
Es gribu vairāk,
es gribu, lai mani satver stingrām
un drošām rokām, bez pirkstu galu bikluma. Es gribu, lai valdi manu jūru un
pakļāvīga kļūt.
es gribu mīlēt, nezaudēt un gūt, ne neiegūt.
|
| t_Pauliine |
2006-01-17 21:35 |
| nuuu, Zilpodzīt, te jau ir ko lasīt!;))) |
| Burve77 |
2006-01-18 01:15 |
Vienmēr ar to iegūšanu nav tik vienkārši...lai pasargātu otru, it jāprot arī
atteikties...un tā ir tā lielākā sāpe... |
| t_Pauliine |
2006-01-18 08:00 |
Burve77, to Tu par sevi??;))) Tev patīk nodarbes, kas dara Tev sāpes??? nu izlasi
vēlreiz uzmanīgi, ko Tu te sarakstīji un padomā, ko Tu padomātu, ja to teiktu nevis
Tu, bet kāds cits;))) |
| Burve77 |
2006-01-19 00:42 |
Ja to teiktu cits, tad tas būtu cits. Es to rakstīju par situāciju, kad nav iespējams
būt kopā...un man tas tāpēc nav jālasa vēlreiz, lai saprastu, ko es esmu
uzrakstījusi...tā arī bija. |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!