Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

nāves sejā

vīrietis no tukšās ielas
ar skatienu apsaldē man sirdi

tas spēji ievelk gaisu un ar to
pabaro savu sargeņģeli

viņš nemana kā pārakmeņojas
dzīvība ap viņu

izgreznotās paradīzes atspulgs
viņa acīs ir pēdējā asara
Viedokļi par dzejoli
 Plaanpraatinjsh  2006-01-12 13:57 
Tas vīrietis ar skatienu Tev noskatīja pavisam ko citu, bet ko viņš domāja.....
 sana3  2006-01-12 14:19 
...vai tik nemeklē kārtējo devu,jo jūt lomkas,no sērijas-narkomāna ikdienas nāvīte..
 AXENA132  2006-01-12 17:54 
kaa man patiik dzejoliisi ar tumsu skatu.sis ir labs
 tavssargs  2006-01-12 23:30 
Tas noteikti bija kādas biezas žuļiku firmas apsargs.
 klusaisMiileetaajs  2006-01-13 00:34 
Tagad jau visādi zombiji apkārt staigā... Sakiet, ko gribat, bet krievu laikos tomēr
bija lielāka kārtība. :))
 spirkalka  2006-01-13 09:39 
hm...?.....jaaizlasa veelreiz, kaut kas mani "aizkjeera"....
 janska  2006-01-14 10:21 
suģestēja! eu, kad izaugšu liela, pasūtīšu dieviem sev autentisku sirds apsaldēšanas
norīkojumu un klenderēšu pa tumšām ielām...forši:)
 Drusts  2006-01-15 10:13 
Patīk, ļoti patīk! Gandrīz kā instrukcija Sargeņģeļu pieturēšanai un cienīgas stājas
noturēšanai!
 metaluga  2006-01-17 16:32 
man jau patik. tumsa...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?