Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
mana gerbera
skriemeļi tavi ir balti
un ieberzušies man sānos negribu nevienu vainot savā nakts nemierā bet tomēr elpas sājums izsit augstus sviedrus un sētnieka rosība kļuvusi traucējoša naktis pie tevis ir smagas un nedomāju, ka tas ir dzīvā dzelzceļa dēļ aiz loga un nedomāju, ka vakara maltīte bija par sātīgu vienkārši tavi mati ir smagi tavi teikumi ir smagi un allaž krīt pret dēļu grīdu un nesaplīst pieķep pie čību zolēm un tad kļūst grūti un tad tu saki, ka tev arī kļūst grūti tavi meli ir smagi allaž tos iekarini manās ausu ļipiņās kā spožas pērles un akmeņus tad jutos kā afrikānis pinos vēl aktīvākā dejā ap tevi kā ap vienīgo pasaules ugunskuru vienīgo gaismu un siltumu bet es neesmu akls un galva un domas gumst pie zemes pie tavām kājām un pēdas tad kļūst smagas un tad mēs abi esam smagi
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|