Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Confession.../Grēksūdze...

You Say That You Are Sorry But Is It True?
I Trusted To You, Gave All Of Myself To You.
When I Asked Why? Why Did You Left Me? Say!
You Said That You Would Make Pain Anyway
Couse In Your Soul You Have Burned Scar,
You Are Scared To Go Any Further Than This Far
You Say You Don`t Want To Fuck Human Mind
But You Allready Did That, Can`t You See - Are You Blind?
You Know I`m Happy Couse Now I Don`t Need To Hide
From All Your Friends And Family. Guess What - I Was Blind.
I Didn`t Saw That You Allready Have Someone In Your Heart
I Guess I Was Just A Toy For You, Something Apart.
But We Were Like Two Teardrops, Like Reflection Of Mirror
Why Did You Played With Me, Why Did You Do It For?
You Say You Didn`t Seeked For Anyone, That All Come To You
So It`s My Fault That I Met You, That You Let Me Feel Something With You
I Don`t Know. I Guess I Am Mad, But I Still Feel That I Miss You
I Can`t Eat, Can`t Think, Can`t Do Anything - Even Live Without You
But You Are Gone And Dream About Dark Angel Is Gone
It`s Morning - Time To Wake Up And Continue Living Alone
Again With My Old Loves - Thought About Death And Depression
That`s All. End Of Us And My Confession...
_____________________________________________________________________ ______
Tu Teic, Ka Tev Ir Žēl, Bet Vai Tas Tiesa?
Es Uzticējos Tev, Atdevu Sevi Visu Tev.
Kad Vaicāju Kādēļ? Kādēļ Tu Atstāji Mani? Teic!
Tu Teici, Ka Tu Radītu Sāpes Tik Un Tā
Tādēļ, Ka Tavā Dvēselē Jau Ir Iedegusi Rēta,
Tu Esi Nobijusies, Lai Iet Tālāk Kā Tagad
Tu Saki Ka Nevēlies Čakarēt Cilvēku Prātu
Bet Tu Jau Esi To Izdarījusi, Vai Neredzi - Vai Esi Akla?
Zini Es Esmu Laimīgs, Jo Tagad Man Vairs Nevajag Slēpties
No Visiem Taviem Draugiem Un Ģimenes. Zini - Es Biju Akls.
Es Neredzēju, Ka Kāds Ir Jau Tavā Sirdī
Šķiet Biju Tikai Rotaļlieta Tev, Kaut Kas Nomaļš.
Bet Mēs Bijām Kā Divas Asaru Lāses, Kā Spoguļa Atspulgs
Kādēļ Tu Spēlējies Ar Mani, Priekš Kam Tu Tā Darīji?
Tu Saki, Ka Nemeklēji Nevienu, Ka Viss Pats Atnāca
Tad Tā Ir Mana Vaina, Ka Sastapu Tevi, Ka Tu Ļāvi Man Kaut Ko Just Pret Tevi
Es Nezinu. Šķiet Esmu Jucis, Bet Es Joprojām Jūtu Ka Es Ilgojos Pēc Tevis
Es Nevaru Ēst, Nevaru Domāt, Nevaru Neko Izdarīt - Pat Dzīvot Bez Tevis
Bet Tu Esi Zudusi Un Sapnis Par Tumsas Enģeli Ir Beidzies
Ir Rīts - Laiks Mosties Un Turpināt Dzīvot Vientulībā
Atkal Kopā Ar Vecajām Mīlestībām - Domām Par Nāvi Un Depresiju
Tas Ir Viss. Mūsu Un Manas Grēksūdzes Beigas...
Viedokļi par dzejoli
 tavssargs  2006-01-01 19:36 
Ahā! Slepens šifrēts ziņojums!!!? Ne ar tādiem vien esam tikuši skaidrībā!
 klusaisMiileetaajs  2006-01-01 20:33 
Nevajag izlikties un dzīvot vīzijās un ilūzijās! Ja nepas tagad , tad nepasēs kopā
arī vēlāk. Ieliec avīzē sludinājumu un atklāti pasaki, ko tu konkrēti gribi. Ja
samuldēsies, pats vainīgs.
 Neformalis  2006-01-01 20:43 
Eu tu neesi gadījumā kaut kāds Dr.Love? Kā gribu tā dzīvoju... Lai arī sapņos un
vīzijās... Un kas saka, ka nepasēja?
 t_Pauliine  2006-01-01 20:47 
Neformāli, vai Tu jūti kādus ierobežojumus savai izvēlei?;)
 Neformalis  2006-01-01 20:58 
Es vienkārši nevaru saprast ko gribu, ko jūtu un ko darīt...diemžēl tā ir...
 t_Pauliine  2006-01-01 21:01 
:)))tas jau izklausās pavisam cilvēcīgi un saprotami:)
 Neformalis  2006-01-01 21:02 
Ja jau Tu tā saki..., bet tas ir mokoši...
 t_Pauliine  2006-01-01 21:04 
laikam gan, bet toties nav garlaicīgi:)))
 Neformalis  2006-01-01 21:09 
Nu nezinu...Ar garlaicību ir vieglāk tikt galā - palasīt kaut ko vai nezinu, kaut
draugos pasēdēt... Un ne jau tādēļ iepazīst cilvekus un ar viņiem veido attiecības,
lai būtu interesanti, bet lai būtu kāds ko mīlēt un kāds, kas padarītu dzīvi gaišāku
un tamlīdzīgi...
 t_Pauliine  2006-01-01 21:21 
:)))[tikai nepvainojies, pinīgi spontānas asociācijas] kad ēzelītim IāIā padeva
labdienu, viņš, cik atceros atbildēja: labdien, ja kādam šīdiena ir laba...;)
un
vēl es atceros [sen neesmu šo jauko darbu pārlasījusi], ka viņam bija beigušies dadži
ēšanai, bet viņš nepamanīja, ka pats apsēdies uz ļoti laba ēdama dadža...:)
 Neformalis  2006-01-01 21:29 
Nu es neapvainojos, jo man Iā-Iā šķiet viens sakarīgs lopiņš...Bet tā jau arī ir kā
viņš teica par to dienu...Par dažiem runājot - šaubos vai tas ir gluži labs
salīdzinajums, jo es nesēžu nekam virsū ja neskaita krēslu, bet dziļā doma taja jau
nav slikta...BET...Ēdamie daži tā vienkārši nemētājas ceļmalā un nevicinas ar lapam
kliegdami:"eu ēzeli nāc mani apēd!"
 t_Pauliine  2006-01-01 21:34 
tas laikam tāpēc, ka nevienmēr katrs ēzelis tiešām pēc ēzeļa izskatās, dadži to savā
neaptestībā var neatpazīt...;)
 Neformalis  2006-01-01 21:40 
Jā tas gan...dadži ir dažkārt pinīgi akli...vai arī gribās domāt, ka viņi tādi ir :s
nu nezinu...laikam esmu baigais egoists...
 t_Pauliine  2006-01-01 21:43 
kāds varētu būt sakars dadžu uztveres problēmām ar Tavu egoismu?;)
 Neformalis  2006-01-01 21:47 
Nē sakars tam ir ar to, ka man varbūt labāk patiktu domat, ka dadži ir akli un tadēļ
man ir tā kā ir, nevis, ka es kaut kāda kreisā leišu pagraba ēzeļa rotaļlieta, kas
izskatās pēc cūkas...
 t_Pauliine  2006-01-01 21:50 
nē, godātais autor, tā mēs te bazaru neuzturēsim:))) ja tā turpināsies, Tu paliksi
par daudz pozitīvi domājošs un jaunus dzejoļus no Tevis nesagaidīt pat vienā valodā;)
 Neformalis  2006-01-01 21:54 
Ha naiva cerība...Pozitīvi man ir tad, kad esmu atradis labu garšīgu un lielu ēdamo
dadzi... Tā kā tas ir pārāk reti un es ilgi pārdīvoju, ka apēdu latvāni dadža vieta,
tad nemaz neceri... I Will Stay Sick Till I Die...
p.s. Latviski ir tikai tulkojums
nevis atdzejojums, so lūdzu to neņemt galvā...tas priekš tiem, kas nekā nejēdz no
A.v...
 t_Pauliine  2006-01-01 21:56 
vaaaa, paskat kā nemanot var notērzēt veselu stundu!:)
man nu jāiepauzē no savas
puses šī interesantā saruna, jo rīt ir jauna diena - jaunā gada pirmā darba diena:)))
 Neformalis  2006-01-01 22:00 
Ha še tev...A man rīt sesija sākas un jānodod filosofijā eseja par nāvi...
:(
Nolādētie skolēni...viņiem svo-lāčiem tādiem, ir nākoša nedēļa brīva...
 Plaanpraatinjsh  2006-01-01 22:08 
Meklē kārtīgu zaru.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?