Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Esmu atgriezusies...

Esmu atgriezusies
Kā sniegs uz pelēka ceļa.
Baltā paklājā nu pretī tev eju
Itkā ieguvusi jaunu seju.

Esmu atgriezusies
Ar puteņa deju,
Kliedzoši,plosoši,aicinoši
Pie taviem logiem smeju
Par savu bezizeju.

Pieņem nu manu ziemas seju
Asaru lāstekas pārslu haosā lielā.
Pulsē dvēsele-
Samīta pelēkā ielā...
Viedokļi par dzejoli
 Burve77  2006-01-01 19:15 
Labs!
 tavssargs  2006-01-01 19:30 
Labi gan! No izlūkgājiena, tas ir reida pa ienaidnieka aizmuguri, reti kurš atgriežas
ar veselu ādu.
 klusaisMiileetaajs  2006-01-01 20:38 
Tāpēc laikam baidos naktī pieiet pie loga. Izbeidz šitos! :( Redzēsim, ko teiksi, kad
pašu pabaidīsim..?!
 Plaanpraatinjsh  2006-01-01 22:04 
Šausmīgas dzejoļa beigas.
 sana3  2006-01-02 11:37 
drosmīga..kā Čaks- sirdi uz asfalta,dvēseli,lai samin..nēe,kā Tu vari tā nebaidīties?
 marina  2006-01-02 17:51 
SUPERE:)
 marcipans  2006-01-03 15:25 
Tāda drūma nolemtības pieskaņa..
pārlieku drūma...brrr..

Jaunai meitenei nemaz
nepiedien.
Dāmai ap 50, kurai jau viss pagājis & vairs nekādu nākotnes cerību: tai -
varbūt.
Hei, Dzīvi vēl palikušie, par progresu! Priekā!
 raganinna13  2006-01-03 16:08 
interesanti..=)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?