Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
rotaļīgi visnotaļ
Vārdi nav tik stipri, lai liktu ciest.
Arī acis vēsās Un tēraudam līdzīgais maigums Nav tas, kas var vilināt. Svilinu pagātnes driskas, Tiltus un zvejnieka vēstules, Svilpoju senu maiju šūpuļdziesmu Un lūdzos pēc laimes. Karājos ikdienā, Neprasmīgi sliecos pēc ekstāzes. /starpcitu, to atrast var tevī/ īleni nav tik asi kā tie gadi, kamēr tu prom. Teātra foajē gaidu, Kad sākas otrs cēliens. Varbūt tur vēl viens tu, vēl viena es, cita nākotne un elegants duets, kura šajā sonetā nav, cik žēl, bet ne jau visi tā māk.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|