...

autors: lasmitta [dzejoļi]

Sirds mana
Pukst vārdu tavu,
Un domas pelēkā klusumā klīst tālu.
Nesaprotamas tev manas ilgas...
...ilgas peēc tevis.
Tu aizgāji no manis,
Nebija lemts man sasniegt debesis.
Vai tu zini?
Tavas rokas man upe,
Tavas lupas- sapnis,
Vārdi- vasara,
Kurā atminos savas pirmās asaras.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2005-12-27 00:57
Ļoti emocionāli un skumji, bet vecmodīgi. Tā dzejoja kādus divus gadus iepriekš. Tagad jādzejo pavisam savādāk.
Plaanpraatinjsh	2005-12-27 08:28
Varbūt labi vien ir,ka aizgāja ,jo mirējus un gājējus nevar aizturēt,to vēsta tautas gudrība.
tavssargs	2005-12-27 13:29
Volhovas purvos bija ne tā vien
galvaskauss	2005-12-27 14:53
Aizkustinoši maigs dzejolis.
ruttta	2005-12-27 16:11
Kas bija deguns un ausis? Elsas un klepus? :))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!