Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

citam. pārprasts paskaidrojums II

Šis lūdzošais, melanholiju slacītais
Žēla dzīvnieka izmocītais skatiens.
Lūdzu izbeidz,
Tas mani nogalinās
Mazuliet.
Pārtrauc rāpot manā priekšā,
Es to neciešu,
Beidz sniegt man riekšas,
Pilnas pērlēm,
Mēnesi no debesu kupola.
Tāpat palieku, nemainos, nevēlos tevi
Kā beigtu vītni sev kaklā kārt un vazāt
Līdzi.
Nemoci, neliec just vainas apziņu smacīgu,
Neuztiep atbildību par savu apgrēcību,
Nešķīsto it kā mīlestību.
Neesmu mīlama.
Nīstama!
Esmu īsta
Tikai vienam, tikai tam-
Pārpasaulīgajam, neticamajam...
Garām tev aizeju.
Paliec.
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2005-12-27 00:51 
Labāk nebūtu atzinusies! Es biju par Tevi labākās domās.
 Plaanpraatinjsh  2005-12-27 08:26 
Nežēlīgs dzejolis par klusoMīlētāju,bet tā viņam vajag.
 VORIKTS  2005-12-27 13:16 
tagad iznaak ka ir divi - viens taalu aizmuguree, un otrs kam garaam ej. un paliec
viena, tu pati taa gribi!
 izniikshana  2005-12-27 13:31 
ljoti, ljoti patika..viss kopumaa. pat gruuti izcelt kaadu rindinju. ciniski skaisti.
 tavssargs  2005-12-27 13:33 
kad zaldāti ilgi sēž bezdarbībā, tad, it sevišķi ierakumos, sāk viens ar otru
kašķēties un rakstīt augstākajam komandējošam sastāvam ziņojumus viens par otru
 galvaskauss  2005-12-27 14:55 
Baigi foršs,tiešām,ličija,Tev iznāk vienreizēji un neklausi tos jociņus,ej savu ceļu.
 ruttta  2005-12-27 16:10 
Šis pārprastais paskaidrojums ir domāts kādam avokado, jo advokāts nesapratīs, kas ir
riekšas. Domās, ka iekšas. :))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?