Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
citam. pārprasts paskaidrojums II
Šis lūdzošais, melanholiju slacītais
Žēla dzīvnieka izmocītais skatiens. Lūdzu izbeidz, Tas mani nogalinās Mazuliet. Pārtrauc rāpot manā priekšā, Es to neciešu, Beidz sniegt man riekšas, Pilnas pērlēm, Mēnesi no debesu kupola. Tāpat palieku, nemainos, nevēlos tevi Kā beigtu vītni sev kaklā kārt un vazāt Līdzi. Nemoci, neliec just vainas apziņu smacīgu, Neuztiep atbildību par savu apgrēcību, Nešķīsto it kā mīlestību. Neesmu mīlama. Nīstama! Esmu īsta Tikai vienam, tikai tam- Pārpasaulīgajam, neticamajam... Garām tev aizeju. Paliec.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|