rakstu paskaidrojumu.( Advokātam /it kā/)

autors: Lichia [dzejoļi]

Viņš, pielūgsmē drebot,
Tup man blakus tik tuvu
Kā nopērts suns,
Kā muļķa bērns,
Izbērta sīknauda pagalmā manā.
Nevajag, draugs, neraudi.
Tu esi vairāk un mazāk,
Esi draugs.
Negribu, nevaru samierināties
Ar pagraba spuldzīti blāvu,
Kad dota man saule,
Neder vairs kreppapīra roze pie spoguļa,
Kad manās rokās dus daļa
Debesu pļavas.
Piedod un neziedojies,
Neesi upurjērs,
Apbērē reiz to sajūtu,
Kas tevi pie manis tin.
Zini, man ir atslēga pievīlēta
Uz paradīzi, burvelīgu oāzi.
Bet tajā vietas nav tev.
Vieta rezervēta, aizņemta sen-
Pirms trīsreiz deviņiem mēnešiem, gadiem,
Uz pa-ilgiem laikiem,
Jo neesmu es viena.
/lai arī pliekani skan/

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
saulite_spiid	2005-12-27 00:23
Patika man šis dzejolis!
klusaisMiileetaajs	2005-12-27 00:45
Nezinu ko darīs Plānprātinjš, bet es Tevi paklausīšu.
Plaanpraatinjsh	2005-12-27 08:23
Tupēt Tev blakus gan negribētu,bet to paradīzes atslēgu varētu pievīlēt kopīgi.
Lichia	2005-12-27 12:40
Labi, E. piedod, šeit es pārlieku "sabiezināju krāsas`, vienkārši, lai būtu izteksmīgāk. Tu jau zini, ka tieši tā NAV. Un neviens jau nezin, ka tas ir par tevi :PPPPP never_ever mind!
tavssargs	2005-12-27 13:43
kad karavīrs tiek atvaļinājumā, nav lielāka prieka brūtei un ienaidniekam otrā pusē frontes līnijai
Plaanpraatinjsh	2005-12-27 14:27
Vispār jau paskaidrojums parasti tiek rakstīts prokuroram,bet ne advokātam.
galvaskauss	2005-12-27 15:02
"Kad manās rokās dus daļa Debesu pļavas..." - labāk nevar pateikt.
ruttta	2005-12-27 16:05
Laikam bankas atslēgu pievīlēji, ja raksti paskaidrojumu. :))
Plaanpraatinjsh	2005-12-27 17:28
rutta, tā jau arī bija, ar pūlēm atkratījos,bet gribēju Tev sarūpēt skaistu dāvanu Ziemassvētkos.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!