kūst sniegi rokā
ziemas baltumā
tik melnas ļaužu pēdas
slēpj sevi mulsi.
- -
kad Dieva daba
ziemai svētkus svin.
pat koki
baltā tērpjas.
un tikai rokas
balto citu tin.
pat daba
slapjā slēpjas.
kad nesaveltas pikas
vēl pļavas, zālienus
un mežus klāj
ir ziemai svētki.
kad savelts,
sasiets dāvanās it viss,
un aizdeg sveces.
tik atliek grēki.
| Viedokļi par dzejoli |
| Plaanpraatinjsh |
2005-12-24 21:15 |
Nu, kur sniegā var vedzēt melnas pēdas,parādi.Kas tās par rokām un ko viņas tur īsti
tin? |
| tavssargs |
2005-12-24 23:00 |
| ar rokām tin kopā šineli, telti un citas uzkabes lietas. Plānprātis armijā nav bijis. |
| klusaisMiileetaajs |
2005-12-25 00:31 |
Plānprātiņš laikam ir pilsētnieks. laukos melnas pēdas sniegā var redzēt, kad kāds
iznāk no pagraba, kad iznāk no kūts, bet vislabāk tādas pēdas var novērot pie katlu
mājām, kur par kurināmo izmanto akmeņogles. Bet ko tin, arī es nevaru atminēt. |
| t_Pauliine |
2005-12-25 10:50 |
zinātāji saka, ka ziemssvētku laiks ar garākajām naktīm esot visdepresīvākais
laiks... pooh būs no tā drusku smēlies savam dzejolim :) |
| Plaanpraatinjsh |
2005-12-25 11:03 |
tavssargs,
es dienēju vēl sarkanarmijā,tā kā Tavs teiktais nav trāpījis mērķi.Slikti
šauj! Un tādi mūs sargā! Kauns!
kM,
Ieejot un iznākot no kūts apavi parasti liek
notīrīti dezinfekcējošā kājslauķi, pie kārtīgiem saimniekiem,bet ir jau tādi kas
guļas gultā ar visiem kūts apaviem.Atliek cerēt,ka Tu tas neesi. |
| galvaskauss |
2005-12-25 11:13 |
No Dieva dabas dzejolī - līdz lopkopībai komentos - nav slikti.Viss pieder pie
lietas. |
| klusaisMiileetaajs |
2005-12-25 12:24 |
| Kā gribu, tā guļu. |
| Bubble |
2005-12-25 16:51 |
nu nepiesienieties pie textiem..taada ir dzeja...Bet tev taada shoreiz
nelogjiska...Nu neko nevar saprast... |
| Plaanpraatinjsh |
2005-12-25 19:53 |
Bubble,
kāda ir dzeja,paskaidro tuvāk,neko nesaprotu. |
| pooh |
2005-12-25 21:11 |
o.k. priecīgās noskaņās šoreiz varu paskaidrot, kam nav saprotams.
Pirmā trīsrinde
klasiskā haiku stilā.
Pārējais ir tās atstāsts atbilstoši jau rietumnieku domāšanai,
lai kaut daļēji būtu iespēja sajust teikto.
"Dieva daba svētkus svin" Baltiem
izsenis gadā tikai vieni svētki - Ziemassvētki, kad saulgriežos pasaule itkā atkal un
atkal dzimšanas dienu atzīmē.
Šogad tas Rīgā bija skatāms jo koši. Pat pelēkie koki
bija kā balta brīnuma apņemti.
"un tikai rokas balto citu tin." Cilvēku darinājuma
sliedes balto pārvērta joātri citās krāsās. Raibas mašīnas, kas jau agrā rītā
iezīmēja melnas svītras. Cilvēku ājas balto brīnumu saminot atstāja melnus asfaltā
zīmētus kāju nospiedumus. Un brīnums tika arvien vairāk tīts ciet un begš arī daba,
pati ar siltu elpu kokus atkal pelēkus padarīja un baltums tumšās peļķēs
vērtās.
"kad nesaveltas pikas vēl pļavas, zālienus..." - nesaveltas pikas ir
vienkārši sniegs, kas klāj ziemā visu, un tas ir brīnums yun ziemas svētki.
"kad
savelts,
sasiets dāvanās it viss,
un aizdeg sveces.
tik atliek grēki."-
Pārlieku
maz no dabas palicis. pat egles arvien biežāk ir no plastmsas, no naftas. Jo vairāk
cilvēce risina savas problēmas, jo vairāk to kļūst. Zaudējot paļāvību dabai, iegūst
vien problēmas (skat. ziņas). Tas no loģikas. Bet sajūtas saka -
"slēpja sevi
mulsi".
|
| klusaisMiileetaajs |
2005-12-26 18:48 |
Ko es teicu?! Vai es runāju Plānprātiņam par melnajām pēdām pie kačigarkas, vai nē?
Labi, ka Pōhs visu izskaidroja. |
| pooh |
2005-12-27 11:12 |
| :)) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!