[....]

Vienu dienu
Gar durvju šaurajām spraugām
Divas ēnas spēlējās
Tās plašāk paverot
Es redzu
Guļ uz zemes
Vasaras asaras sakrātās

Kā gan ēnas varēja nomest
To vērtīgāko
To zilganzaļos palagos tīto vasaru
Un viņas laika asaras

Mani sirdspuksti pārvērtās cementā
Redzot kā ēnas viena otrai cauri iet
Un aizmājas mazajā dārzā
To mīlestība plaukst viena otrai cauri

Apkārt ēnu maiņām
Sastādītas miljoniem puķes
Un plaukstoši skaistajos zvanos
Es ēnām pavadoši vienreiz paklanos