grāfienes pieraksti

Gribēju dāvāt tev skaistumu
Kādu sudrabbaltu mēnessputekļu veidolā,
Prieku,
Jaunības, dzīvības eliksīru
Esības sūtību-mīlestību-
Vismaz kaut ko
Tamlīdzīgu.
Atvaino, nemāku.
Palikusi pārlieku uz sevi koncentrēta,
Rezignēta, aukstasinīga grāfiene
zilām asinīm, ziloņkaula tornī.
Savā etiķa esencē vāros,
Pusnaktīs baros uz kalpiem un sulaiņiem.
Neprašas, bezprāši, pamuļķi!
Mani negodina pienācīgi,
Gremdējos drūmā nolemtībā, liepziedu tējā.
Gribu būt /un esmu/ ledus feja.
Kausēta saldenrūgtās atmiņu notīs,
Garšoju līdzīgi vērmeļu degvīnam,
Aplieta rūgto šokolādi un indīgu marcipānu.
Es smaidu.
Man neviena nevajag.
Tikai darīt tevi laimīgu,
Uzmest sejai laipnības masku un izaicināt tevi
Pēc pusnakts
Uz vienu spokainu
Polonēzi
manas pils zālēs un pagrabos.