Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Malduguns saf īru purvā

Ar katru tavu vārdu
man bija bail
bail no tā
ka tu paliec sves

Cilvēcigi sves
Tie vairs nebija mirkļi
kad jutu patiesību
Tie ir mirkļi
Kad tu slēp savu esamību

Tu biji viss- mēmā izpratne
bet tagad..nezāle
Kā nelaime kas nekad neiznīks no atminām
Bet sapīgi iedzels,ikkreiz
kad meginasu paslēpties

Tu aizej, diemžēl
tu aizej, nepamanot, atstājot
varbūt cerot..

Viedokļi par dzejoli
 Plaanpraatinjsh  2005-12-19 08:28 
Kaut kas jocīgs ,kā var palikt "cilvēcīgi svešs"(?) - te ir ko padomāt.
 galvaskauss  2005-12-19 09:39 
PLP jau pareizi ir norādījis, tad jau vajadzēja labāk rakstīt; necilvēcīgi svešs,
velnešķīgi svešs vai vienkārši - līdz riebumam svešs.
 klusaisMiileetaajs  2005-12-19 09:39 
Paliek par sveci un viss!
 northgirl  2005-12-19 17:47 
ja juus to saprastu, tad neuzdotu taads jautaajumus! vnk tas cilveeks ir
jaaiepaziist....
 tavssargs  2005-12-19 19:41 
man riebjas pretinieks, kas slēpjas un maskējas! pretinieks ir jāiepazīst. un
pareizi!
 northgirl  2005-12-19 20:38 
vija jau nesleepjas... dzejaa arii atspoguljojas visa dveesele....
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?