Mīlestiba

Kas noticis, ne pašiem mums to lemt,
Mēs tikai likteņzvanu mēles esam abi.
Nāk mīlestība savu tiesu ņemt,
Vai tāpēc ir tik neprātīgi labi?

Kas esi tu, kāpēc tik ļoti tevi gaidu,
Kāpēc man satraukumā sirds tā trīs?
Man, redzot tavu silto,mīļo smaidu,
Šķiet, vienmēr apkārt staro mūžīgs rīts.

Tā mūzika, kas domas gaišas dara,
No tavām siltām rokām lēni līst.
Tai piemīt neticama burvju vara,
Ir maigums tur un spēks – viss īsts.

Nē, nesaki, ka tas ir tikai mirklis,
Kas, ātri nācis, ātri aizgājis.
Mūs nespēs sagriezt dzīves asās dzirkles,
Jo mūsu mirklis pati dzīve ir.