kapitulācija

Glāsti mani piķaina samta melnajā tumsā
Karstiem pirkstiem
Nesaudzīgi un ironiski
Smejies par maniem vārdiem.
Ieskrāpē rētas,
Sakod līdz asinīm,
Esi mans
Pazemes eņģelis
Gribu tev skaitīt kaut kādas elēģijas,
Kapitulēt tavā priekšā,
Noliekt galvu
Raudāt,
Beigt tēlot.
Bet es esmu
Augstāk
Es esmu vēsa.
Nemāku pa īstam
Iemāci sāpes un notēlot rētas
Pati nemāku
Būt
Teātrī dzīvoju,
Priekškars nekrīt nekad
Nekam nav sakara,
Nav nekā dārga,
Vien gabals tava sadriskātā spārna
Man azotē.
Meklēju zirnekļu tīmekļu filigrānus diegus:
Lāpīšu tavus spārnus
Tie mani un tevi pret žilbīgu gaismu
Nesīs.
Reiz. Varbūt.
Varbūt rīt. Varbūt aizparīt.
Varbūt.