Sarunu biedrs

Visi mēs šad tad cenšamies būt unikāli,
bet dažiem tas arī izdodas.

Viss sākās ar to, ka
viņam ikdienā nebija ar ko runāties,
un viņš sāka runāties ar panniņu.
Sākumā viņš gāja ciemos uz virtuvi,
cepa pankūkas vakaros,
omleti rītos
un runājās.
Tad viņš sāka ņemt viņu līdzi
vispirms uz parku pastaigā, ja nelija
vai nepūta bargs vējš,
tad uz ezeru peldēties.
Jāatzīst, ka beidzot viņš bija laimīgs,
un garie klusuma brīži,
kad abi sēdēja
krogā pie viskija glāzes ar ledu,
viņu nemulsināja.
Tikai bārmenis mulsa, ja abi apsēdās pie letes.
Arī saldējuma pārdevēja
nereti mulsa, kad viņš izpirka viņai saldējumu
ar aveņu ievārījumu ejot uz parku, jo šķita,
ka iecienīts ir tas ar šokolādes glazūru.
Bet vai tas maina lietas būtību?
Jā, nu beidzot laimīgs viņš bija.

12.12.2005.
P.S.
Visi mēs šad tad cenšamies būt laimīgi,
bet dažiem tas arī izdodas.