atlikuši 2189 simboli..

autors: LempijaLaime [dzejoļi]

Rudens skumjas matos plīvo,
Kā sārtas uguns liesmas;
Tavs skatiens mani dedzina,
Kad aizveru es acis

Kā maza sala atmiņas,
Kur viss tik mīļš un izpētīts;
Tur sevi daļu atstāju,
Kad aizveru es acis

Tur ilgu vilņi uz krastiem traucas,
Pret bezspēcības klintīm šķīst;
Tur vakaros es sasildos,
Kad aizveru es acis

<< uz saturu

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2005-12-17 21:52
Tas būs kaut kāds marsietis... :))Vispār labs dzejolis un ar domu.
tavssargs	2005-12-18 01:38
vēl neesmu rakstījis par kara floti...
Plaanpraatinjsh	2005-12-18 11:16
Nez, ko varētu nozīmēt tas skaitlis virsrakstā, to ciparu summa ir 20. nekas nozīmīgs,sarkanie mati velk uz burvestībām,tad ej nu sazini, pēc kādas grāmatas kurš burās.
galvaskauss	2005-12-18 13:04
Kaut kāda pretruna,kā var sildīties pie bezspēcības (pārnestā nozīmē,protams).Vai tad bezspēcība var dod kādu enerģiju?
LempijaLaime	2005-12-18 18:07
bezspeeciiba var radiit apnjeemiibu ;) un dzejolic jau ir par pretrunaam. apjausma par tajaa ietverto domu ir aarpus taa un kur nu veel viena pantinja ietvaros, kursh taads ir tikai stila peec

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!