idealizēta ainava

Gribētos tevi vēlreiz
Nolādēt,
Gribu kā mirstīgiem, gribu kā nekam.
Negribu mīlēt un negribu dzīvot,
Negribu vienkārši.
Gribu vēl drusku paraudāt
Un tad aizmigt.
Gribu atkal izdauzīt tos neko neredzošos logus
Un nakts klusumā smieties
Kā ārprātā.
Triekties pret zilganām bākugunīm
Un iet gar tiltmalu.
Dzert lēto vīnu un ķert tevi
Uz mušpapīra,
Kas izrādās-
Ass smilšpapīrs, sāpīgi.
Vari viņu piesaukt, liekties tās priekšā.
Nu mani tas neskar, man nesāp.
Es-
Bez jūtām, ierakta trīs pēdas virs mākoņiem
Lidinos un dziedu.
Meklēju tevi-
Vienīgo, īsto, vislabāko.
Tevi-
Kura nav.