Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

idealizēta ainava

Gribētos tevi vēlreiz
Nolādēt,
Gribu kā mirstīgiem, gribu kā nekam.
Negribu mīlēt un negribu dzīvot,
Negribu vienkārši.
Gribu vēl drusku paraudāt
Un tad aizmigt.
Gribu atkal izdauzīt tos neko neredzošos logus
Un nakts klusumā smieties
Kā ārprātā.
Triekties pret zilganām bākugunīm
Un iet gar tiltmalu.
Dzert lēto vīnu un ķert tevi
Uz mušpapīra,
Kas izrādās-
Ass smilšpapīrs, sāpīgi.
Vari viņu piesaukt, liekties tās priekšā.
Nu mani tas neskar, man nesāp.
Es-
Bez jūtām, ierakta trīs pēdas virs mākoņiem
Lidinos un dziedu.
Meklēju tevi-
Vienīgo, īsto, vislabāko.
Tevi-
Kura nav.
Viedokļi par dzejoli
 t_Pauliine  2005-12-17 20:55 
ai, mīļā, cilvēki to vien dara, ka meklē melnu kaķi tumšā istabā, kur tā vispār
nav:)))
a ja Tevi velk uz lētiem vīniem, tad kādus pāris dzejoļus uz priekšu kādam
puisim arī par to ir interese un kā reiz trūkst kompānijas;)
 klusaisMiileetaajs  2005-12-17 21:22 
Ja mani gribi noķert, tad labāk pērc alu!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?