nazis, ar ko pārgriezt vārdus

Visi vārdi nodeg, sakalst un pārvēršas
Sausos stumbeņos.
Bez lapām, bez cerībām plaukt,
Tikt pateiktiem.
Ar dzēlīga dzelzs atslēgu un pāris metriem rupjas ķēdes
Tu noslēdz manas lūpas,
Apber ar sāli
Un atstāj mani salā.
Vakar vēlējos teikt pāris frāzes
/tev tas tāpat neko nenozīmē/
un tu tās nogalināji
ar trulu nazi pārdesmit reizes tām pārbrauci,
ar papēdi pīšļu putekļos samini
uzmini nu,
ko es jūtu
pēc tā, ko tu paveic.
Stiprinieks.
Gribēju uzdot jautājumu,
Tu aplēji to ar sārņainu smīnu.
Glītās acis samiedz, iemidzini manu modrību
Un smejies.
Smejies.
Par mani par pārējiem
Stulbiem un pamuļķiem.
Šoreiz gan kļūdies.
Dziļi sevī es tūkstotreiz gudrāka.
Par tevi, par sevi šodien.
Rīt.
Rīt tu redzēsi tvaika pirti
Piecas asis zem zemes.
Bez manis.
Pie manis!