Mirklis zudis!

autors: maaaza [dzejoļi]

Tu raudaji man uz pleca
Es memi tev acis lukojos
Un,zinaju,ka paies laiks
Un mirklis sis grims muziba

Bet tagad tavas rokas nogurusas
Un sirdi skaudra sape dur
Tev pasaule vairs nav neviena
Kas bedas tavu roku tur

Mirklis tev tik bals un meligs
Nav vairs speka ritos pamosties
Un asaras bez mitas krit uz loga
Tev tikai laimi mazliet gribetos

Gan paies laiks un mirklis zudis
Zudis ari neveiksmes
Tev vajadzes vien talak dzive iet
Ar rokam pie debesim turoties...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2005-12-12 17:11
Kurš Tev izstāstīja par mani...? Es jau arī ceru, ka laiks paies un viss mainīsies uz labo.
Plaanpraatinjsh	2005-12-12 17:40
Kad lukojies viņam acīs,vajadzēja papētīt arī uzacis,varbūt tur bija kāda gara spalva izaugusi, tad vajadzēja izraut to un viss būtu kārtībā,ak,jā tad nebūtu šis dzejolis.
tavssargs	2005-12-12 19:15
kā var lūrēties acīs, ja galva uz pleca...??!! jābut baigam skatam! :)))))))))
Plaanpraatinjsh	2005-12-13 07:12
tavssargs. Varbūt,ka viņš varēja galvu grozīt kā pūce par 180.grādiem, dabā mēdz būt visādi brīnumi, tad tas ir iespējams.:)
maaaza	2005-12-13 10:26
Hmm,ko tik jus neizdomajat=)
AKAA	2005-12-13 19:04
.. ar rokām pie debesīm turoties.. labi:)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!