oda tev un Purvciemam

Mana debesu dāvana,
Rudens velte,
Kaismīga piķa dvaka,
Karsta pirts.
Tur deg kaut kas,
Kāds gabals sirds.
Nodziedi vēlreiz
To veco, sen mirušo skaisto
Dziesmu par mums,
Stāvot naftas krāsas tumsā
Zem manas palodzes
Netīrā mikrorajonā.
Ļaudis dus.
Klusi, klusi, medus izlijis to trulos prātos,
Neredz.
Tik labi, ka neviens
Nav liecinieks
Pusnakts noziegumam.
Man un tev.
Dziedi, dārgākais mans, dziedi,
Tāpat nāks rīts, raudāsi,
Aiziesi, mezglus atsiesi.
Es matus nogriezīšu,
Būšu brīva
Un to māju Purvciemā
Gluži vienkārši ņemšu un-
Nodedzināšu.
Iešu uz rūpnīcu.
Viena.