Tu zini...

autors: ZAKIS92 [dzejoļi]

Tu zini,
Ka mana dzīve bez Tevis nav iespējama,
Jo visos smagajos brīžos Tu biji kopā ar mani,
Es Tev lūdzu...
Tas vārds piedod no manas mutes jau ir izskanējis pārāk daudz reižu.
Tu zini,
Ka es vēlos atkal ar Tevi būt kopā,
Asaras liet un smieties,
Jo tikai Tu mācēji mani mierināt un sasmīdināt,
Tikai Tu...
Es Tev lūdzu nepiedod man vairs,
Jo Tavas asaras atgriezies var...

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
Plaanpraatinjsh	2005-12-11 09:16
Izstāstīts kā no grāmatas
Marlii	2005-12-11 12:32
Tad Tu gribi, lai piedod, vai ne... tā arī nesapratu...
klusaisMiileetaajs	2005-12-11 14:29
Es domāju, ka te dzejoļa būtība nav nepareizi formulētā lūgumā. Šamējais velk gumiju un nepiedod, bet Zaķis nevar sagaidīt un aiz dusmām saspītējas. Ja neesi, Pinkšķi, piedot ar mieru, tad nevajag arī un basta!
tavssargs	2005-12-11 21:06
piedod gan!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!