asaras manās plaukstās..
asaras manās plaukstās,
deg un dedzina mani,
tā es pa mazai tāsij,
sadegu,izgaistu vējā,
iepinos tavos matos,
skūpstu no lūpām zogu,
smejoties skrienu tālāk,
iemiegu pie tava loga..
| Viedokļi par dzejoli |
| Plaanpraatinjsh |
2005-12-11 09:14 |
| Ko māžojies, ej droši iekšā un viss |
| Marlii |
2005-12-11 12:31 |
| ... vai kā Tev neiet.. (apraudos)... |
| klusaisMiileetaajs |
2005-12-11 14:16 |
Nepārdzīvo pārāk! Man arī dažreiz, kad piedzeros, uznāk raudiens vai nejauši "
atrubījos" ne tur, kur skaidrā prātā biju paredzējis. :)) |
| tavssargs |
2005-12-11 21:08 |
| ej pastrādā gaterī! |
| kurkurmiitis |
2005-12-11 22:48 |
| savējie sapratīs.. |
| hrista2 |
2005-12-12 10:32 |
| saveejie saprata |
| alla612 |
2005-12-17 21:15 |
| Brīnišķīgi! Kā var tik jauki uzrakstīt! |
| keksiite |
2006-01-01 17:58 |
....viss vēl būs...ticība ir kā burvju eliksīrs...te liekas ka beidzas, bet
pagriezies un biķerītis atkal pilns :))) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!