pāri tiltam

Tur pāri tiltam, tur viņā pašā galā
Pie rūpnīcas un veciem kapiem,
Tur manas rudens atmiņas nu dus.
Tur klusums ieslēgts, top it viss noslēgts
Nemanāms un sens.
Tur urbānais Dievs,
Ieslēdzies savā vienpatībā drūmā,
mani piemirsis
Uz brīdi manas dzīves.
Nu kavējos, murgoju, maldos.
Meklēju baudu un ceļu,
Daļiņu viņa un atmiņas
Cik daiļas,
Rudens dzīlēs ienirušās rokas
Viņa matos
Vandās un meklē prieku,
Bet nav.
Klusums un lūgsnas,
Ceru ieaicināt laimi savā namā
Pasērst uz laiku,
Kompensēt neražas gadus un važas
Vieglākas, liegākas darīt.
Paslēpju seju plaukstās,
Uzauju jaunas kurpes
Kā dievu vēstnesim mītiskam-
Ar spārniem
Un-
Aiziet!