klusums..

vējš manī noklusa,notraucot zvanus
žēli tie iešķinda,pārplīstot pušu
visapkār miers,nemiers ir manī..
klusums visapkārt,..pārāk te klusu
saucu atbalsi,tai tepat jābūt,
aizskrēja,naivi meklējot balsi
skudriņas tekalē,sametās baisi
jutu caur pirkstiem iztekam laiku
sniega pārslas krita uz plakstiem
lēni tam kūstot, tecēja lejā
brīnījās cilvēki,kāpēc es raudu
smaidot atteicu- cerību baudu..