Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

atspulgu dzirkstis

iešķindas klusi
vēja dziesma
lāstekās iestrēgusi...
atspulgu dzirkstis
kristāldzidrā ledū -
virs dubļainas peļķes
tek laiks pirkstiem cauri,
saltas rasas pērles bārstot!
atbalsis sauc klusi
krāsas - ko ziema
pārklājusi palagiem,
neaizmiedz saltajā elpā
mirdz klusums telpā…
mazliet pasakas smaržas
un siltas asaras traukā
-----
es jūtu - Tu satraukumu
manu pusnaktī nes,
savās siltajās plaukstās...
Viedokļi par dzejoli
 spirkalka  2005-12-08 11:25 
ak una..
!!!!!!!!!!!!!!!!
 kurkurmiitis  2005-12-08 12:54 
vējš manī noklusa,notraucot zvanus
žēli tie iešķinda,pārplīstot pušu
visapkār
miers,nemiers ir manī..
klusums visapkārt,..pārāk te klusu
saucu atbalsi,tai tepat
jābūt,
aizskrēja,naivi meklējot balsi
skudriņas tekalē,sametās baisi
jutu caur
pirkstiem iztekam laiku
sniega pārslas krita uz plakstiem
lēni tam kūstot, tecēja
lejā
brīnījās cilvēki,kāpēc es raudu
smaidot atteicu- cerību baudu..
 Plaanpraatinjsh  2005-12-08 12:54 
kad izdomāšu kā virs dubļainas peļķes var būt kristāldzidrs ledus, tad došu pilnīgu
dzejoļa vērtējumu.....
 AKAA  2005-12-08 14:22 
!!!
 raganinna13  2005-12-08 18:28 
skaisti!!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?