Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

pēc darbadienas

es aizveru durvis uz pasauli
mājās...
ir vakars, tāpēc.
un sākas rituāls vecs
es auklēju savas sāpes
un blakus vientulība brēc

ass paklājs zem ceļiem
caur aizkariem logā debesis
es dziedu
lai iemieg sāpes
es gribu gulēt

kā bērns par ko sapņoju
sāpes čīkstuļo
un es tās apsedzuu
un ļauju gulēt savā gultā
blakus uz kājgaļa
bezmiegs sēž

pie kaimiņiem raud bērns
Viedokļi par dzejoli
 Lodveida_zibens  2004-05-27 11:44 
Nav slikti, tomēr pietrūkst jūtas. Bišķi par traku kontrastēt mēģināts -
"auklēju sāpes, es dziedu, es gribu gulēt, apsedzu". Pārāk daudz mēģināts
salikt līdz ar to domās nerodas priekšstats par ko ir gribēts teikt.
 darkspirit  2004-05-27 14:18 
šis man ļoti patīk! Ir labs!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?