***
kad vārdi ir norīti
migla apceļ vakaru
kad nokrīti nenokrītot
atgriežas laiks
kad elpo no vakuuma
cilvēki dzimst alus glāzītēs
kad sakausē krāsas
oi to gan es nevaru pieļaut
| Viedokļi par dzejoli |
| AKAA |
2005-12-07 15:35 |
"kad nokrīti nenokrītot
atgriežas laiks" - tas ir labais!
|
| spirkalka |
2005-12-07 16:47 |
| nepieljauj! |
| Plaanpraatinjsh |
2005-12-07 16:50 |
es visu laiku domāju,ka bērnus atrod kāpostos, vai atnes stārķis, laiki mainās un mēs
tiem līdz - lai nu ir alus kauss..... |
| klusaisMiileetaajs |
2005-12-07 21:25 |
:))) Atcerējos to anekdoti, kur sīceņiem iestāsta, ka bērni dzimst pa nakti piena
krūzē, kur to pienu ielējuši puika un meitene. Tā izdara. No rīta iet puika
skatīties, bet tur peld muša. Puika sauc skuķi, lai nosit to kropli, jo viņam kā
tēvam roka neceļoties. :))
Te dzejniece laikus aptver, ka sanāks vells zin kas un
apjēdz, ka to nevar pieļaut. :)) |
| t_Pauliine |
2005-12-07 22:03 |
| vai te nevīt kaut kas no [ādas] krāsu tīrības idejas? ;) |
| Drusts |
2005-12-10 13:51 |
| :)! atbildība par Skaisto:) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!