detalizēta laime.

pār,
aizbēgušās naktī,
saules
sasalušām,
soļu uzšķērstajām,
peļķu
asām,
daudzšķautnajām
sapņu drupām.
lēni,
ļoti lēni,
sēžas pārslu zvaigznes
savus vienreizējos,
starus
velti laužot.

tas viss,
šis sarežģītais,
bezgalīgi atkalanākošais mirklis,
ir tikai šķitums,
ko ne acu skatiens
nesaskatīs rīta saulē
neizsmeļamajā
ūdens
straumē rūkot.
nebūtībā,
jēgas pilnā,
bezgalīgā Viņa
apzinīgā joka dejā.

aiz aizskara,
To neskatoties,
skaļi jūtu.
kā savas dzīves
nemaldīgu,
bezgalīgas jēgas piepildītu,
brīnumainu dzīvi,
kas ik pa brīdim aizmieg,
lai ar jaunu spēku
savus kristāliņus
kopā vitražēti liktu,
rīta krāsu varavīksnes
veselumā,
sakausējot peļķē.