atstarotāji ne vienmēr glābj

Viņš bija tikai garāmgājējs
Pārējo dzīvēs
Cik ironiski!
Paslīdēja kāja,
Ravējot pagājušgada maģiskās sēnes
Pa trīs lati gramā,
Varbūt vēl bija alus.
Soļi apklust, to nezin neviens vairs.
Atstarotāji neglābj,
Arī brošūras skolās par drošību
te liekas.
Nav ne viena-klusums un baltas sienas,
Ikdiena iegrimst komā un aizbrien gaišiem soļiem
Aiz horizonta
Viņš mokās
Priekšpēdējais cēliens no agonijas jūras,
Būs labi!
Ārā snieg,
Ciemā bērni nenāk
Tas nemaksā uztura naudu
Jau desmito gadu.
Tad paliec tā.
Pagaidām, neaizej
Ja nu viss vēršas par labu?