cilvēciskas vājības
izbaudu dienas
kā biezas rudzu maizes šķēles
līdz pēdējai drupačai
līdz sāta sajūtai baudīt vēlos
šis sāts
kā gurdas sāpes man ieplūst kaulos
un kas ir bauda
es naktīs
mazliet pie sevis
šaubos
Viedokļi par dzejoli |
AKAA |
2005-12-02 18:32 |
nu jā... bbm |
malva |
2005-12-02 18:39 |
vienkārši spoži, bbm! savā elementā... |
t_Pauliine |
2005-12-02 19:21 |
izskatās nopietni
|
klusaisMiileetaajs |
2005-12-02 21:20 |
Nešaubies! Ej droši pa tumsu uz leduskapi un nebaidies! Tur velli nedzīvo, bet ir desa, ko likt uz Tavas rupmaizes. :)))
Johaidī, sagribējās ēst..! :( |
sikatrons |
2005-12-02 23:22 |
spēt izbaudīt katru dienu līdz sātam,tā nav vājība,bet gan liela māka.Un laimīgs tas,kas to spēj... |
Plaanpraatinjsh |
2005-12-02 23:26 |
vispār rupjo maizi (rudzu) ir baigi garšīgi sadrupināt pienā,tad cukuru vai medu - pēc garšas klāt, pilnīgi droši ,izmēģiniet, es jau nedrīkstu šeit taisīt slēpto reklamu, bet rudzu maize ir nopērkama visur dažādu ceptuvju ražojumi, ieskaitot kM, kura maizi var ēst un apvemties...... |
klusaisMiileetaajs |
2005-12-02 23:57 |
Ko tu, Plānais, muldi...????!!!! :(( |
Plaanpraatinjsh |
2005-12-03 03:18 |
kM, es Tev neēsmu nekāds plānis, esmu biezais un pat nezinot kur Tu dzīvo ,varu nopirkt visu miestu - Rīgi gan nevarēšu........ |
spirkalka |
2005-12-03 12:50 |
analogjiski!!! |
t_Pauliine |
2005-12-03 19:22 |
man mācīja, ka šaubas [nelielās devās] ir gudrības pazīme :) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|