Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Hičkoka motīvs (briesmīgi)
Vēl nespēju aptvert, ka albatrosi
Manu noknābt gribēja Osi! Oskaram, vīram, kad gāja viņš zvejot, Uzbruka putni, gar jūrmalu ejot. Tie nikni ķērca, ar spārniem sita, Līdz vīrs mans kā nabags gar zemi krita. Asie knābji tēmēja kājās Un Oskars knapi atskrēja mājās. Labi, ka pagalmā dzīvojās kaķi; Angoras fakšīri nokost var zaķi. Runči drosmīgi metās kaujā, Drīz katrs pa putnam turēja saujā. Tā ir taisnība – kā es te sēdu! Spārnotie nobijās un paķēra pēdu. Vēlāk vīrs atzina nāvīgo grēku, Ar olām viņš vairojis dzimuma spēku.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|