Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Aizverot acis..

“Aizverot acis”

Zem pasaules smagajiem plakstiņiem,
Pa dzīves artērijām pulsē dzīvība.
Dienu un nakti.
Nerimstot. –
Nomirstot.
Atdzimstot.

Un kad tumsa pārklāj manu balto ādu,
Es aizveru savas acis un jūtu,
Kā pasaules ēnas pieskaras manām plaukstām,
Tās svētot…
Reibinot.
Pulsējot.

Es aizveru acis un atkal no jauna jūtu,
Kā mana pagātne un nākotne
Virpuļo ugunīgā dejā manās asinīs,
Samīdamas tagadni…
Aizverot.
Dejojot.
Saminot.
Viedokļi par dzejoli
 Lodveida_zibens  2004-05-27 12:07 
Kaut kas brīžiem pavīd, bet kopumā atražotas domas.
 Tigereye  2004-05-27 14:25 
atrazhotas..? xmm... es gan taa nedomaaju..
 crrrrrazyangell  2004-06-17 18:17 
L_Z muusu domas nesakriit! nav ko piebilst.. cik var atkaartot, ka man patiik! :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?