Dzejoļi par mīlestību Dzejoļi par pavasari Dzejoļi par vasaru Dzejoļi par rudeni Dzejoļi par draudzību Dzejoļi par jūru Ziemassvētku dzejoļi Dzejoļi par skolu Dzejoļi par naudu Dzejoļi par Latviju Dzejoļi par ziemu

Iesaki dzejoli draugiem:

Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!

pagājības atliekas

autors: Lichia [dzejoļi]

Ir mīlestība mirusi!
Sveiksim to!
Ar bijību viscēlāko
Šo līķi dievišķo
Ar trūdu smaku.
Laiks būtu zemē rakt,
Bet nē, ak nē-
Vēl apraudāsim, apstāvēsim to,
Pasmiesimies.
Stāv jūras krastā
Beigtu zivju kauli,
Mirdz gaismā, samiedz acis
Izirstot.
Šī mīla šķīdusi terpentīnā
Smird nelāgi.
Noroc!
Pārāk skaista tā bijusi.
Aizejam
Pretī nekurienei,
Saulei, kas rietumos aust
Pret nakti.
Tur nav kapu,
Kur mirušas jūtas rakt.
Ir tikai lifts, kas mani
Un tevi
Pret mēnesi nesīs.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
t_Pauliine	2005-11-30 22:27
njaaa, ja jūt to ko Tu aprakstīji, tad var justies tā kā Tu to aprakstīji... un Tev ir sanācis atrast pareizos vārdus un salikt tos pareizā secībā.
lanzerons	2005-12-01 18:12
tur nav kapu, kur mirushas juutas rakt - tas ir speeciigi un man kas jauns

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!