Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

smīns...

Kāds raud, kāds cieš, bet kāds nežēlīgi smīn,
kā sēkla šie smiekli man atmiņā tvīn...
Kāds kliedz, lūdzas lai viņu paglābj no nāves,
lai izglābj viņu no šīs asins kāres,
lai šie smiekli ``labie un jaukie`` smiekli viņam palīdz,
bet nekā tie tik smīn un zobus rāda,
tie tik acis bola un kaut ko sola,
tie smejas līdz asarām par tevi,
viņi ir ļauni, kā nesaprati tu to uzreiz?,
viņi ir atriebības kāri,
viņi smejas un tik smejas par tevi,
līdz šim brīdim tie vēl smejas...........
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2005-11-26 21:59 
Es ceru, ka šitais dzejolis nav par mani, bet par Plānprātiņu.
Nez kur šis
palicis...? :)
 Plaanpraatinjsh  2005-11-26 22:12 
esmu tepat,un nežēlīgi smīnu
 Plaanpraatinjsh  2005-11-26 23:40 
vairs nesmīnu,jo izlasīju otreiz - patika
 Plaanpraatinjsh  2005-11-29 07:37 
atsūti kaut ko
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?