Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
kādam, kura nav. Sen.
I
Reiz ticēju taviem Melīgiem, kroplīgiem, kretīniskiem mīlastāstiem, Vēstīm par rītiem Lāsts pār tevi! Vācies! Savāc savus taustekļus No gultapakšas manas. Nenāc! Nenāc miegā. Nemodini, tinies. Ko lien manos murgos? Aizveries, izmirsti! Kā indīgi pesticīdi Tavi skatieni Iezīdušies manī. Es kā netīra švamme, Piesūkusies taviem neķītriem glāstiem. Aizej. Aizej uz izeju. Sārtiem burtiem tur uzdrukāts: ELLE Esi laipni aicināts! Ienāc. II Domā, patiesi biju tava? Nē, tikai izlikos! Netīri spēlējos Kā tu ar mani. Divas salauztas flautas Zem galda Vienoti viltīgā partitūrā Tā it kā saspēlē Uz nenoteiktu sprīdi laika. Tikai žēl, ka pārlieku tuvu pielīdi, Zīdi manas asinis. Teici, ka neatstāj piederības zīmes- Ak, viltība! Uz mana kakla Divi sārti punkti nu. Nekas konkrēts, Bet liecina par zudušu Dzīvi, brīvību, tevi. Ka biji.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|